Turcija vēlas, lai “kebabs” tiktu reģistrēts un tam būtu tāds pats aizsargāts ES statuss kā “Serrano” šķiņķim no Spānijas un neapolitāņu picai.
Saskaņā ar Berlīnē bāzētās Eiropas Turku kebabu ražotāju asociācijas datiem nozares gada apgrozījums Vācijā vien sasniedz aptuveni 2,3 miljardus eiro, bet visā Eiropā – 3,5 miljardus eiro.
“Kebabu ēd visi, sākot no valdības un beidzot ar tūristiem,” sacīja uzņēmuma “Kebap With Attitude” īpašnieks Denizs Buhholcs, kad lietainā pirmdienas pēcpusdienā viesmīļi nogādāja no virtuves tvaicētus pasūtījumus izsalkušajiem pusdienu klientiem.
Sākotnēji Turcijā šo ēdienu gatavoja no jēra gaļas, un to pārdeva tikai uz šķīvja. Taču 20. gadsimta 70. gados turku imigranti Berlīnē izvēlējās to pasniegt pitta formā un izmainīja recepti, lai padarītu to īpašu berlīniešiem.
Aprīlī Turcija iesniedza pieteikumu, lai kebabam tiktu piešķirts “garantētas tradicionālās īpatnības” statuss.
Tas ir zemāks par izslavēto “aizsargāto cilmes vietas nosaukumu”, ko piemēro ģeogrāfiski specifiskiem produktiem, piemēram, šampanietim no tāda paša nosaukuma reģiona Francijā, bet tas tomēr varētu ietekmēt kebabnīcu īpašniekus, viņu individuālās receptes un klientus visā Vācijā.
Saskaņā ar Turcijas priekšlikumu liellopu gaļai jābūt iegūtai no vismaz 16 mēnešus veciem liellopiem. Tā būtu marinēta ar noteiktu daudzumu dzīvnieku tauku, jogurta vai piena, sīpolu, sāls un timiāna, kā arī melno, sarkano un balto piparu.
Galaproduktu no vertikālā šķiņķa sagriež 3 līdz 5 milimetrus biezos gabaliņos. Vistas gaļu apstrādā līdzīgi.
Eiropas Komisijai līdz 24. septembrim jāpieņem lēmums par to, vai 11 iebildumi pret pieteikumu, tostarp Vācijas Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas iebildumi, ir pamatoti.
Ja iebildumi būs pamatoti, Vācijai un Turcijai būs līdz sešiem mēnešiem, lai panāktu kompromisu. Galīgais vārds ir Eiropas Komisijai.
“Mēs ar zināmu izbrīnu esam iepazinušies ar Turcijas pieteikumu,” teikts Vācijas Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas paziņojumā aģentūrai Associated Press.
“Kebabs ir daļa no Vācijas, un tā pagatavošanas metožu daudzveidība atspoguļo mūsu valsts daudzveidību – tas ir jāsaglabā. Daudzo Vācijas kebabu cienītāju interesēs mēs esam apņēmušies nodrošināt, lai kebabs varētu palikt tāds, kāds tas tiek gatavots un ēsts šeit,” norādīja ministrija.
Šķiet, ka dārzeņu, tītara un dažu Vācijā populāru teļa gaļas veidu kebabus vairs nedrīkstēs izmantot, jo Turcijas pieteikumā tie nav īpaši minēti, tādējādi radot neizpratni Vācijas pārtikas nozarē.
“Kebabs pieder Vācijai. Ikvienam būtu jāļauj pašam izlemt, kā to šeit gatavo un ēd. Nav vajadzīgas Ankaras vadlīnijas,” sociālajā platformā X rakstīja Vācijas federālais pārtikas un lauksaimniecības ministrs Cems Özdemirs, kuram arī ir turku saknes.